Liepājas Universitātes Jauno mediju mākslas 2. kursa studenti mediju teorijas kursa ietvaros izveidojuši darbus, iedvesmojoties no laikmetīgās mākslas festivāla SURVIVAL KIT aicinājuma aizdomāties par dzīvošanas un izdzīvošanas stratēģijām mūsdienās, pagātnē un nākotnē.

Tikko aizsācies 2012. gads, kura noslēgumā daļa pasaules gaida Apokalipsi. Vieni tic fiziskās pasaules sabrukumam, kuru izraisīs ekoloģiskās katastrofas, slimības un cilvēces nerimstošie kari. Citi piesauc pārmaiņas garīgajā sfērā - mēs piedzīvošot citādas realitātes aizsākumu, kurā materiālās vērtības zaudēs savu līdzšinējo nozīmību. Neziņā par to, ko mums nesīs nākotne, atskatāmies pagātnē un secinām, ka cilvēce visos laikos ir bijusi neapmierināta ar pastāvošo kārtību, uzskatījusi pasauli par samaitātu un paredzējusi tās drīzu galu - pirmās liecības par Apokalipsi ir no 270. gs. p.m.ē., Asīrijas. Bet kopš 2000. gada ir bijuši pareģoti 23 datumi, kuros gaidāms pasaules gals. Šķiet, ka šī tēma nekad nezaudēs savu aktualitāti.

Lai arī cik spēcīgi dažādi Apokalises entuziasti ir ticējuši grēcīgās pasaules sagrāves nepieciešamībai un neizbēgamībai, viņi un arī citi piesardzīgie tomēr ir vēlējušies izdzīvot, patverties no elles virs zemes kaut kur dziļi, dziļi pazemē. Tādējādi šis ceļš ved no dzīves pagraba tumsā līdz pūlēm izdzīvot patiesā pagrabā. Un pat tie, kas netic drīzam pasaules sabrukumam, bieži nākotnes izredzes vērtē pesimistiski, apgalvojot, ka ceļš no esošās bedres ved vēl dziļākā bedrē. No pagraba uz pagrabu. Arī latvieši, tikko izrāvušies no padomju valgiem, kas ierobežoja viņu brīvību, sūdzas par kapitālisma brīvā tirgus nežēlību, kas apzagusi mūsu tautu.